Autors: 
Paldies Uldim
Rentgenlampa ir ierīce rentgenstaru iegūšanai. Tā sastāv no katoda (volframa kvēldiegs) un anoda (kuru dzesē), kas atrodas vakuumā. Mazjaudīgām rentgenlampām (līdz ~3KW) anods ir nekustīgs un elektronu kūlis krīt vienā un tajā pašā vietā, anodu dzesē ar ūdeni. Lielas jaudas rentgenlampām (~virs 14KW) katods ir rotējošs disks, un elektronu plankuma atrašanās vieta mainās.
Katoda emitētie elektroni, pēc paātrināšanas elektriskajā laukā (anodspriegums >10KV), bremzējas sadursmē ar anodu un daļa (~1%) no to kinētiskās enerģijas tiek izstarota rentgenstarojuma veidā (un pārējā daļa (>95%) pāriet siltumā). Katodu parasti izgatavo no volframa, anodu – no volframa, molibdēna, vara, hroma, dzelzs, kobalta, niķeļa, vai citiem metāliem. Ja nepieciešams vienkārši intensīvs baltais rentgenstarojums, anodam lieto metālus ar augstu kušanas temperatūru, ja nepieciešams starojums ar noteiktu spektru, nākas lietot metālus, kuriem atbilst vajadzīgās raksturīgā starojuma līnijas. Rentgenlampas darbības laikā, anoda virsma uzkarst līdz augstām temperatūrām, un daļēji iztvaiko. Daļa no anoda materiāla nosēžas uz lampas sienām un ar laiku var radīt īssavienojumu starp anodu un katodu. Šajā procesā anoda virsma paliek grumbuļaina un tas pasliktina rentgenstaru kūļa paralelitāti. Rentgenstaru viļņa garumu var mainīt, mainot anodspriegumu un lietojot filtrus, lai atfiltrētu starojumu ar pārāk mazu viļņa garumu.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Rentgenlampa